OPEN BIM Basics

 

 

Izstrādājot sarežģītus sabiedrisku ēku projektus ar visām inženiertīklu grupām ( ūdensvads un kanalizācija ( ŪK ), apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana ( AVK daļa ), ventilācija ( V daļa ), elektrība ( E daļa ) daļa, gāzes apgāde ( GA daļa ), siltumapgāde ( siltumapgādes SM daļa ) , ugunsdzēsības automātiskās signalizāciju ( AUS daļa )),  daļēji pielieto BIM projektēšanas metodi. Šobrīd nacionālie BIM standarti atrodas izstrādes stadijā, līdz ar to strādājam tikai ar tiem apakšuzņēmējiem,  kuriem ir pieredze un ja eksistē BIM “savietojamība” mūsu un apakšuzņēmēju starpā.

Kas ir BIM?

Abraviatūrai BIM ir divi skaidrojumi „Building Information Model” (Būves Informācijas Modelis) un „Building Information Modeling” (Būves Informācijas Modelēšana). „Building Information Model” (BIM) ir informācijas kopums, kurš vākts un papildināts visā būves pastāvēšanas laikā. „Building Information Modeling” (BIM) ir būves informācijas modeļa ģenerēšanas un pārzināšanas process[1]BIM ietver sevī ģeometriju, telpiskās sakarības, ģeogrāfisko informāciju, būves daļu kvantitāti un rekvizītus (ražotāju detaļas u.c.). BIM var izmantot, lai atainotu visu būves pastāvēšanas ciklu, ieskaitot būvēšanas procesus un telpu ekspluatēšanu. Viegli var sastādīt materiālu kvantitāti un kopējos rekvizītus. Var noteikt un atdalīt atsevišķas darbu sfēras. Iekārtas, montāžu un rezultātus var atspoguļot saistītā sistēmā ar pārējo objektu vai objektu grupu.

Modelējot dažādas ēkas daļas, BIM sniedz dažādas priekšrocības. Šī ir būtiska maiņa no rasējuma, kas veidots rasēšanai izmantojot datoru (computer aided drafting) tradicionālajā metodē uz rasējumu, kas veidots no vektoriālām līnijām.

Ar būves informācijas modeļiem iespējams:

  • gūt atbalstu investīciju lēmumu pieņemšanā, salīdzinot funkcionalitāti, darbības lauku un risinājumu izmaksas;
  • veikt enerģijas, apkārtējās vides un dzīves cikla analīzes, lai salīdzinātu objektu pārvaldības mērķu sasniegšanai izmantotos risinājumus, projektēšanu un uzdevumus;
  • izstrādāt būvniecības tehniski ekonomiskā pamatojuma vizualizāciju un analīzi;
  • veicināt kvalitātes nodrošinājumu un datu apmaiņu, kā arī padarīt projektēšanas procesu efektīvāku un racionālāku;
  • izmantot būvniecības projekta datus būvniecības darbību un pārvaldības procesu laikā.

Būvniecības dokumentu savietojamība ietver sevī rasējumus, sagādes detaļas, vides apstākļus un citus tehniskos noteikumus, kas nosaka ēkas kvalitāti. BIM palīdz novērst informācijas zudumu, kamēr projekts nonāk no projektētāju komandas pie celtniekiem un ēkas īpašniekiem, atļaujot ikvienam pievienot un uzzināt jebkuru jaunu informāciju, kas saistās ar BIM modeli. Piemēram, pirms iespējams ēku fiziski izpētīt, BIM modelī var apskatīties vai ūdens krāns ir īstajā vietā. Tāpat modelī var atrast specificētu krāna izmēru, ražotāju, sērijas numuru, un jebkuru citu informāciju, kas ir iepriekš izpētīta, līdz adekvātai skaitļošanas tehnikas jaudai.
Amerikāņu Arhitektu Institūts (American Institute of Architects) BIM ir definējuši kā „uz modeļa bāzes veidotu tehnoloģiju, kas saistīta ar projekta datubāzi” . Nākotnē strukturētie dokumenti, tādi kā specifikācijas varētu tikt meklētas un apvienotas pēc reģionāliem, nacionāliem un internacionāliem standartiem.

Vispārīgie būves informācijas modelēšanas mērķi ir:

  • palīdzēt projekta lēmumu pieņemšanas procesos;
  • likt pusēm apņemties pildīt projekta mērķus, izmantojot būves informācijas modeli;
  • vizualizēt projektēšanas risinājumus;
  • palīdzēt projektēšanā un projekta sadaļu koordinēšanā;
  • paaugstināt un nodrošināt būvniecības procesa un galaprodukta kvalitāti;
  • palielināt būvniecības procesu efektivitāti;
  • uzlabot drošību būvniecības un visa būves dzīves cikla laikā;
  • atvieglot projekta izmaksu un dzīves cikla analīzi;
  • procesa laikā atvieglot projekta datu pārnesi uz datu pārvaldību.

Ieguvumi no BIM izmantošanas projektēšanas procesā:

Prognozējamība:

– savlaicīgi iespējams pārliecināties par projekta izbūves iespējamību;
– iespējams projekta „konfliktus” jau novērst projekta sākuma stadijā, tādejādi izbēgot no dārgām un laikietilpīgām kļūdām;
– iespējams operatīvi izvērtēt vairākas alternatīvas un izvēlēties vispiemērotāko.

Koordinācija:

– visiem projekta dalībniekiem ir vienāda informācija (t.sk. izmaiņas), līdz ar to lielāka datu precizitāte;
– izpildes termiņu efektivitāte;
– iespējams operatīvi mainīt risinājumus, izvēloties piemērotāko.

Efektivitāte:

– projektēšanas laika ietaupījums;
– projekta komandai ir iespējas jau sākotnēji vizualizēt, tādejādi novēršot problēmas jau projekta sākuma stadijā.

© 2023 Ekoloģiskās arhitektūras biedrība