EAB solārās nodaļas speciālisti izstrādā tādu specifisku inženiertehnisko projektu sadaļu, kā solārās enerģijas izmantošanas projektus, veicot saules starojuma radiācijas simulāciju un aprēķinus konkrētai vietai. Izstrādi veicam ar mūsu rīcībā esošām saules enerģijas simulācijas programmām. Esam veikuši divu hibrīdtehnoloģiju 2 MW saules elektrostaciju kombinācijā ar 125 kW biomasas ( šķeldas ) koģenerācijas stacijas projektu izstrādi Latgalē. Šis bija Latvijā inovatīvākais risinājums KPFI programmā 2010.gadā, kurš tapis sadarbībā ar vācu un angļu kolēģiem.

 

Īss projekta apraksts.

Projektā tika izveidota kombinētā cikla tehnoloģiju 1009 kW amorfā silīcija fotoelektrisko paneļu saules elektrostacija un 125 kW biomasas ( šķeldas ) koģenerācijas elektrostacija, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu arī ziemas periodā, kad saules elektriskie paneļi saražo minimālu elektroenerģijas daudzumu.

Atbilstoši esošajiem apstākļiem veikta saules elektrostacijas ( SES ) lauka datorsimulācija datorprogrammā Archelios 9.4 ( Francija ) , ievadot konkrētās vietas ģeogrāfiskās koordinātas. Programmu saviem aprēķiniem izmanto nozares profesionāļi, jo tā ļauj katram saules elektrostacijas laukam veikt savu datoraprēķinu, ņemot vērā gan orientāciju pret debespusēm, novietojuma leņķi saules azimutam, Albedo koeficientu un citus raksturlielumus. Kā arī datorsimulācija veikta Eiropas Kopienas PVGIS sistēmā, ar no Eir
opas Komisijas apstiprinātiem rādītājiem. Izmantoti arī METEONORM 6.2 dati divām tuvāk esošajām meteoroloģiskām stacijām – Daugavpils un Verhņedvinska. Rezultāts interpolēts no šiem rādītājiem. Izvēlēts vidējais svērtais saules starojuma rādītājs – 1250 kWh/m2.

Saules elektrostacijas uzstādītā jauda – 1009 kW vai 1,009 MW. Iegūstamais elektroenerģijas daudzums no saules elektrostacijas – 1261250 kWh/gadā. Visiem izmantotiem saules fotoelektriskajiem paneļiem un inverteriem jābūt sertificētiem atbilstoši IEC 61646, IEC 61730, CE. Paneļu minimālā garantija – 10 gadi ( 90% lietderības koeficientam ) un 25 gadi ( 80% lietderības koeficientam ).

125 kW biomasas koģenerācijas stacijas darbību nodrošina 5 šķeldas koģenerācijas agregāti, katrs ar 25 kW jaudu. Katrā koģenerācijas elektrostacijas agregātā ietilpst pilna katla vadības automātikas sistēma, automātiskais šķeldas padevējs, 2 ģeneratori 18 kVA elektroenerģijas ražošanai.  Vismaz 50% no koģenerācijas stacijas saražotās siltumenerģijas tiks izmantoti granulu ražošanas procesā un šķeldas žāvēšanas procesā, uzlabojot tās siltumtehniskos rādītājus un koģenerācijas stacijas darbības efektivitāti. Lai nodrošinātu biomasas koģenerācijas stacijas nepārtrauktu darbību gadā būs nepieciešami 25232 m3/šķeldas. Šķeldu paredzēts žāvēt no 50-55% mitruma līmeņa līdz 20-25% mitruma līmenim. Biomasas koģenerācijas stacijas radītā siltumenerģija sastāda (400 kW X 8300 darba stundas gadā) 3320000 kWh. Viena kubikmetra šķeldas žāvēšanai nepieciešams patērēt 73,1 kWh siltumenerģijas. Lai žāvētu visu biomasas koģenerācijas stacijas darbībai nepieciešamo šķeldu nepieciešams apmēram 1844444 kWh siltumenerģijas un tas sastāda 56% no visas koģenerācijas stacijas saražotās siltumenerģijas.

Izstrādātā unikālā saules elektrostacijas un biomasas koģenerācijas elektrostacijas kompleksā tehnoloģija ļaus pilnīgāk ietaupīt Latvijā patērētos fosilos energoresursus un samazinās CO₂ izmešus par 912,6 tonnām gadā.

Lokālie projekti.

Iepriekšējā KPFI periodā esam  izstrādājuši arī daudzus vienkāršākus saules kolektoru, saules fotoelektrisko paneļu tehnoloģiskos projektus saules enerģijas izmantošanai rūpnieciskajām vajadzībām ( Stopiņu peldbaseina  ūdens uzsilde, Berendsen paklāju  mazgāšana u.c.) un  privātiem patērētājiem. Sazinieties ar mums, lai saņemtu labāko saules izmantošanas risinājumu savām vajadzībām!

Kā darbojas saules kolektori?

BRUNNER Systemspeicher

BRUNNER Wie funktioniert Solarthermie

System Gas-/Öl-Brennwerttechnik mit Solarthermie

 

© 2023 Ekoloģiskās arhitektūras biedrība