Higiēnas speciālistu pētījumi ir apstiprinājuši, ka lielākā daļa hronisko slimību cilvēkam rodas slikta telpu mikroklimata dēļ. Saskaņā ar Latvijas sanitārajām normām to nosaka temperatūra, relatīvais mitrums un CO2 saturs gaisā. Svarīga nozīme ir norobežojošo konstrukciju materiāliem.
Mūsdienās cilvēks pavada slēgtās telpās 60-90% sava dzīves laika. Arhitektūras princips no “iekšas uz āru” ietver arī to, ka telpai, kuru lieto cilvēks jābūt pēc iespējas dabiskai. Patīkamas virsmas temperatūras, dabiska smarža var kardināli uzlabot cilvēka labsajūtu un veicināt radošos procesus. Ēkas struktūrai ir jāelpo, lai projektējamā ēkā nokļūtu svaigs ar skābekli bagāts gaiss, bet izmantoto gaisu būtu viegli izvadīt ārā. Nelabvēlīgu klimatu var radīt sintētisko materiālu elektrostatiskā uzlādēšanās.
Lai nodrošinātu labvelīgas iekšējās un ārējās vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labsajūtu , nepieciešams izpildīt šādus ilgtspējīgas būvniecības kritērijus:
– iekštelpu gaisa kvalitāte,
– izmantoto materiālu dabiskā izcelsme, kaitīgo gaistošo vielu neesamība vai zema līmeņa esamība,
– elektrostatiskās enerģijas samazināšana,
– ēkas un telpu funkcionalitāte, t.sk. telpu pieejamība cilvēkiem ar papildu/īpašām vajadzībām,
– ēkas akustiskais komforts,
– izmantotāju drošības līmenis.
Reģionālo klimatu nosaka:
– ģeogrāfiskais platums,
– absolūtais augstums virs jūras līmeņa un relatīvais augstums attiecībā pret apkārtni,
– vēja vai aizvēja puse ( kalnos vai pilsētās ),
– jūras tuvums,
– iekšzemes ūdenstilpju tuvums.
Reģionālās klimata atšķirības rada galvenokārt pāreja no jūras uz iekšzemes klimatu. Latvijā klimata atšķirības ir izteiktas starp piejūras reģioniem ( piejūras klimats ) Kurzeme, Rīgas reģions un reģioniem, kuros ir jūtamas kontinentālās klimata iezīmes – Latgale, Ziemeļlatvija.
Mikroklimatu iespējams veidot, strādājot ar projektējamās ēkas apdares, konstruktīvo elementu un krāsojuma īpašībām. Mikroklimata veidošana ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā projektējamā vieta ir pietiekoši nodrošināta pret vēju, jo spēcīgi vēji izjauc visu klimata mikrobilanci gan apbūves, gan arī apdzīvotu vietu tuvumā.
Projektējamā ēka ietekmē apkārtējo mikroklimatu sekojošos veidos:
– ar fasāžu krāsojuma palīdzību ( saulainā laikā tumši krāsotas fasāžu virsmas sasilst līdz pat 25% vairāk par gaiši krāsotām ),
– stikla piebūves, stikla siltumnīcas darbojas kā “dabīgie” siltuma akumulatori un palīdz saglabāt iegūto saules siltumu,
– masīvi koku stādījumi, krūmi, dažādas pārkares un balkoni atstaro siltumu naktīs, līdz ar to samazina siltuma zudumus,
– betona bruģakmeņu celiņi dārzā kalpo kā siltuma akumulatori un pasargā dārza augu no salnām.
Zaļās zonas izveide un ietekme uz mikroklimatu:
– projektējot dārzu un veicot teritorijas apzaļumošanu var būtiski ietekmēt un pat izmainīt apkārtējos mikroklimatiskos apstākļus:
– veģetācija samazina un aizkavē lietusūdens aizplūšanu,
– veģetācijas virsmas absorbē un difūzi reflektē skaņu viļņus,
– “zaļie” jumti palīdz iegūt mikroklimata režīmu un ar tiem iespējams samazināt apkārtnes gaisa temperatūru pat par 5oC.
“Zaļo jumtu” izmantošana Latvijā nav plaši praktizēta, bet šis zaļās būvniecības elements dod lielisku efektu putekļu mazināšanai dzīvokļos, jo visi ventilācijas kanāli atrodas uz jumta. Zāle un augi absorbē putekļus, un ventilācijas sistēma tīro gaisu nogādā telpās. Zaļos jumtus iespējams izmantot lielākajam vairumam ēku ar visdažadāko jumta slīpumu ( līdz pat 45 grādu slīpumam, bet tad jāveido apakšējais drenāžas slānis, lai nodrošinātu vienmērīgu mitruma piegādi augiem ). Augi efektīvi aizsargā jumtu un tā segumu no atmosfēras ( mitruma, biežam un krasām temperatūras svārstībām u.c. )ietekmes un ultravioletā starojuma. Samazinās mehānisko bojājumu iespējas. Zaļais jumts regulē temperatūru, jo spēj pasargāt jumta konstrukcijas no straujas sasilšanas un atdzišanas, līdz ar to paildzina hidroizolācijas mūžu. Šadi veidots jumts būtiski samazina trokšņu līmeni, jo samazina un filtrē pilsētas un lietus trokšņus līdz pat 8-10 dB ( padara praktiski nedzirdamus ). Zaļie jumti efektīvi regulē lietusūdens novadīšanu.[39]
© 2023 Ekoloģiskās arhitektūras biedrība
