Tipiski ekoloģiskās arhitektūras priekšizpētes rezultāti ietver:
- – aprakstus ar paredzētām darbībām, kas notiks nākotnē ēkā;
- – aprakstus par cilvēkiem, kas lietos ēku, gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,
- – nepieciešamo telpu saraksti,
- – telpās veicamo darbību saraksti,
- – telpu izvietojums un savienojumi savā starpā,
- – spēkā esošie apbūves noteikumi, sarkanās līnijas, vides konteksts,
- – saules izvietojums attiecībā pret gruntsgabalu,
- – “vēja rozes” iegūšana meteoroloģiskajā dienestā,
- – gruntsgabala iekļaušanās transporta plūsmās,
- – definētais lietošanas jeb kalpošanas ilgums līdz otreizējai pārstrādei ( ilglaicīgs – iespējamā multifunkcionalitāte, īslaicīgs – funkcionalitāte )
- – definētais kvalitātes līmenis ( pasākumi var attiekties uz drošības, izturības, un apdares kvalitātes līmeņiem, kas paredzēti ekspluatācijas laikā ēkā )
- – pasūtītāja specifiskās prasības,
- – laika grafiks,
- – sākotnējo izmaksu aprēķins.
- Tieši priekšizpēte var aizņemt ilgu laiku, un šajā procesā nav sīkumu, paradoksāli tas, ka dažreiz otrajā plānā esošas lietas var pēkšņi nostāties procesa vadībā. Piemēram, pēkšņi svarīgs kļūst koks, kuru pirms neilga laika bija paredzēts nozāģēt. Arhitekts visu savu koncepciju sāk būvēt ap koku ( vispiemērotākais šajā gadījumā ir ozols ), nereti gadās, ka tas notiek pilsētā, un ir pilnīgi skaidrs, ka koks, ieskauts betona sienās pēc 2-3 gadiem aizies bojā. Bet process ir palaists un neko vairs nevar padarīt. Tādēļ priekšizpētes stadijā svarīgi ir pēc iespēja godīgāk pieiet visiem faktiem, nemēģināt kaut ko psiholoģiski no sevis slēpt. Jo godīgāka pieeja faktiem, jo labāks tālākais rezultāts.
© 2023 Ekoloģiskās arhitektūras biedrība
