Lielākā daļa siltumizolācijas materiālu ir balstīti uz principu, ka nekustīgs gaiss izolē un saglabā siltumu ēkā. Tāpēc tie satur gaisu. Svarīgākās siltumizolācijas materiālu īpašības ir kā tie uzglabā siltumu un mitrumu, vai tas ir kompakts, vai pakļauts difūzijai, vai iztur spiedienu.
Kāpēc ne minerālvate?
Minerālvatei ir laba skaņas izolācijas kapacitāte un tā ir ugunsizturīga, tomēr materiāls neaiztur mitrumu ( tāpēc vajadzīgas mitrumaizturošas barjeras – plēves ), mitrums var bojāt koka konstrukcijas, novest pie formaldehīda emisijas un ugunsgrēka laikā izdalīt bīstamas gāzes – galvenokārt fenolu. Mitra minerālvate var izdalīt nepatīkamu smaku, jo satur karbamīdu. materiālā bieži vien ietilpst ievērojams daudzums par 5 mikrometriem tievāku un par 3 milimetriem garāku šķiedru, kas var izraisīt plaušu bojājumus.
Kokvilna ( λ=0.04 W/mk ).
Kokvilnai ir labas siltumizolācijas īpašības, un tā tiek izmantota plātņu vai brīvas izolācijas formā. Tai nav nepieciešama aizsardzība pret kodēm, bet liesmu slāpēšanai tiek pievienota borskābe.
Celulozes šķiedras( λ=0.04 W/mk ).
Celulozes siltumizolācija tiek izgatavota no vecām avīzēm vai jaunas celulozes, un piegādāta berama, plātnēs vai starpliku strēmelēs. Papīrs tiek samalts un tam tiek pievienota borskābe, nātrija silikāts vai amonija polisfāts, lai padarītu materiālu ugunsdrošāku un nepievilcīgu sēnēm un insektiem. Piedevas parasti veido 14-25% no materiāla svara, tomēr tās ir vismazāk kaitīgās vielas, kuras funkcionē kā koksnes konservanti.
Celulozes šķiedra ir hermētiska un tādejādi neitralizē gaisa konvekciju siltumizolācijā. Celulozes šķiedra ir relatīvi smaga, tātad tai piemīt labas skaņas izolācijas īpašības. materiāls konstrukcijās tiek iesmidzināts ar kompresoru zem noteikta spiediena.
Aitas vilna ( λ=0.04 W/mk ).
Aitas vilnas siltumizolācijai bieži ir pievienoti 3% borskābes. Šis materiāls ir ugunsizturīgs un tam ir laba mitruma absorbēšanas, uzglabāšanas un izlaišanas kapacitāte ( 30-40% no pašmasas ). Cieši saspiestas aitu vilnas plāksnes tiek izmantotas akustisko paneļu ražošanai.
Kaņepju šķiedras ( λ=0.038 – 0.04 W/mk ).
Kaņepju šķiedras plāksnes tiek izgatavotas no saspiestas 30-180 mm biezas kaņepju šķiedras. Tā kā kaņepju šķiedras dabiskā īpašība ir izturība pret sēnēm un baktērijām, tad kaņepju šķiedru materiālu nevajag piesūcināt ar ķīmiskām vielām. Kaņepju plāksnes amortizē mitrumu un nodrošina labu skaņas izolāciju. Kaņepju šķiedra bieži tiek sajaukta kopā ar poliestera šķiedru, lai siltumizolācija būtu stabilāka un bieži tiek pievienota soda, aizsardzībai pret uguni.
Kokosriekstu šķiedras ( λ=0.045-0.05 W/mk ).
Kokosriekstu šķiedras plāksnes vai dēļi sastāv no tīras, kopā saveltas kokosrieksta šķiedras. Materiāls ir ugunsnedrošs un viegli uzliesmojošs, tāpēc tiek piesūcināts ar amonija fosfātu, borskābi un nātrija silikātu. Kokosriekstu šķiedra ir izturīga pret mitrumu, pūšanu un baktērijām. materiāls ir elastīgs un noturīgs.
Korķis ( λ=0.045 W/mk ).
Korķis tiek izgatavots no korķozola mizas, kuri aug Spānijā, Portugālē un Ziemeļāfrikā. Korķis diezgan plaši lietots Latvijas 1.republikas laikā apkures ailu izolēšanai mūra un dzelzsbetona sienās. Korķis ir izturīgs pret mitrumu, nepūst un tam nedraud parazītu uzbrukums. Materiālu kopā satur paša korķa līmvielas.
Ēveļskaidas ( λ=0.06-0.08 W/mk ).
Latvijas 1.republikas laikā izmantotas kā beramais pildījums sienās un griestos. Ēveļskaidas tiek izžāvētas ( mitruma saturs zem 20%) ieliktas sienās un tiek sablīvētas. Konstrukcijai jābūt paredzētai pievienot vairāk materiāla, jo ēveļskaidas nosēžas. var pievienot aptuveni 5% dzēstu kaļķu, lai samazinātu insektu un parazītu uzbrukuma risku. Ugunsdrošību var palielināt pievienojot 5-7% boraka vai magnija hlorīdu.
Linšķiedras ( λ=0.04 W/mk ).
Linšķiedras plāksnes tiek izgatavotas no linšķiedrām, kuras ir pārāk īsas auduma ražošanai. materiāls ir dabiski izturīgs pret insektiem unparazītiem, kā arī mitrumu. Mitruma amortizācija līdz pat 25% no pašmasas. Lai plāksnes padarītu stīvākas tām tiek pievienota poliestera šķiedra ( 2-18% no visa svara ).
Kokšķiedras ( λ=0.037-0.045 W/mk ).
Kokšķiedras izolācijas plātnes ir izgatavotas no samaltām koka ēveļskaidām, kas atšķaidītas ar ūdeni un tad sapresētas, izmantojot karstumu un spiedienu. Koksnē esošais lignīns darbojas kā saistviela. Tirgū tiek piedāvātas porainās kokšķiedras plātnes ( 12-40 mm ) kuras tiek izmantotas triecienskaņas izolācija un skaņas absorbētāji. kokšķiedras plātnes, kas apstrādātas ar eļļu, ir izturīgas pret mitrumu un parasti satur priedes sveķus.
Fibrolīts ( λ=0.09-0.15 W/mk ).
Fibrolīta plāksnes tiek izgatavotas no plānām un garām koka ēveļskaidām (35% no visa svara ), kā saistvielu izmantojot cementu ( 65% no visa svara ). lai kontrolētu cietēšanu var tikt pievienots kalcija hlorīds ( 0.2% no svara ). materiāls ir mitrumizturīgs, spēj amortizēt mitruma ietekmi, absorbēt skaņu, drošs pret spiedienu, nav viegli uzliesmojošs un tā augstā pH kavē pelējuma attīstību. Šo materiālu bieži izmanto iekštelpās baseinu, sporta zāļu un vannas istabu griestos.
© 2017 Dipl.ing. Ēriks Inša
